<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE root>
<article xmlns:mml="http://www.w3.org/1998/Math/MathML" xmlns:xlink="http://www.w3.org/1999/xlink" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" article-type="research-article" dtd-version="1.1d1" xml:lang="en"><front><journal-meta><journal-id journal-id-type="publisher">Kazakhstan journal for oil &amp; gas industry</journal-id><journal-title-group><journal-title>Kazakhstan journal for oil &amp; gas industry</journal-title></journal-title-group><issn publication-format="print">2707-4226</issn><issn publication-format="electronic">2957-806X</issn><publisher><publisher-name>KMG Engineering</publisher-name></publisher></journal-meta><article-meta><article-id pub-id-type="publisher-id">108891</article-id><article-id pub-id-type="doi">10.54859/kjogi108891</article-id><article-categories><subj-group subj-group-type="heading"><subject>Анықталмаған</subject></subj-group></article-categories><title-group><article-title>Қарасаз-Таспас кен орнының битуминозды мұнай жыныстарынан базалық майларды алу перспективалары</article-title></title-group><contrib-group><contrib contrib-type="author"><name name-style="eastern" xml:lang="kk"><surname>Аяпбергенов</surname><given-names>Ерболат О.</given-names></name><bio>&lt;p&gt;канд. техн. наук, профессор&lt;/p&gt;</bio><email>e.ayapbergenov@kmge.kz</email><uri content-type="orcid">https://orcid.org/0000-0003-3133-222X</uri><xref ref-type="aff" rid="aff-1"/></contrib><contrib contrib-type="author"><name name-style="eastern" xml:lang="kk"><surname>Туркпенбаева</surname><given-names>Бибигуль Ж.</given-names></name><bio>&lt;p&gt;докт. техн. наук, профессор&lt;/p&gt;</bio><email>b.turkpenbaeva@kmge.kz</email><uri content-type="orcid">https://orcid.org/0009-0008-3770-354X</uri><xref ref-type="aff" rid="aff-2"/></contrib><contrib contrib-type="author"><name name-style="eastern" xml:lang="kk"><surname>Ахметов</surname><given-names>Арслан Ф.</given-names></name><bio>&lt;p&gt;докт. техн. наук, профессор&lt;/p&gt;</bio><email>tngrusoil@mail.ru</email><uri content-type="orcid">https://orcid.org/0000-0003-0170-4774</uri><xref ref-type="aff" rid="aff-3"/></contrib></contrib-group><aff id="aff-1">ҚМГ Инжиниринг «ҚазҒЗЖИмұнайгаз» филиалы</aff><aff id="aff-2">ҚМГ Инжиниринг</aff><aff id="aff-3">Уфа мемлекеттік мұнай техникалық университеті</aff><pub-date date-type="epub" iso-8601-date="2025-09-26" publication-format="electronic"><day>26</day><month>09</month><year>2025</year></pub-date><volume>7</volume><issue>3</issue><fpage>82</fpage><lpage>93</lpage><history><pub-date date-type="received" iso-8601-date="2025-07-11"><day>11</day><month>07</month><year>2025</year></pub-date><pub-date date-type="accepted" iso-8601-date="2025-09-03"><day>03</day><month>09</month><year>2025</year></pub-date></history><permissions><copyright-statement>Copyright © 2025, Аяпбергенов Е.О., Туркпенбаева Б.Ж., Ахметов А.Ф.</copyright-statement><copyright-year>2025</copyright-year></permissions><abstract>&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Негіздеу. &lt;/strong&gt;Жеңіл мұнай қорларының сарқылуы және жағармай материалдарына сұраныстың тұрақты өсуі жағдайында көмірсутек шикізатының балама көздерін игеру өзекті міндетке айналуда. Табиғи битумдар, қайта өңдеудің технологиялық күрделілігіне қарамастан, базалық майларды алу үшін перспективалы шикізат болып табылады, әсіресе Қазақстан Республикасында бүгінгі күні жанармай материалдарының өзіндік өнеркәсіптік өндірісі жоқ.&lt;/p&gt;&#13;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Мақсаты. &lt;/strong&gt;Қарасаз-Таспас кен орнының табиғи битум мазутынан бөлінген май фракцияларынан базалық өнеркәсіптік және мотор майларын алу мүмкіндігін бағалау.&lt;/p&gt;&#13;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Материалдар мен әдістер.&lt;/strong&gt; Зерттеу объектісі-табиғи битумды атмосфералық айдау нәтижесінде алынған мазут болды. Вакуумдық айдау әдісі арқылы қайнау температура интервалдары 350–400°С және 400–460°С болатын май фракциялары ажыратылды. Тазарту ағартқыш сазды қолдану арқылы жүзеге асырылды. Тазартуға дейінгі және кейінгі фракциялардың физикалық-химиялық сипаттамалары ASTM және МЕМСТ стандартты әдістеріне сәйкес анықталды.&lt;/p&gt;&#13;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Нәтижелерi.&lt;/strong&gt; Алынған май фракциялары жоғары кинематикалық тұтқырлықпен, 110,7-ге дейінгі тұтқырлық индексімен және төмен күкірт мөлшерімен ( 0,45%) сипатталады. Физикалық-химиялық қасиеттері бойынша олар American Petroleum Institute классификациясына сәйкес I және II топтардың базалық майларына қойылатын талаптарға сәйкес келеді, сондай-ақ И-40А және И-50А маркалы өнеркәсіптік майлармен салыстыруға болады. Төмен температуралық сипаттамаларды жақсарту мақсатында қоспаларды депарафинизациялау және қосу қажеттілігі анықталды.&lt;/p&gt;&#13;
&lt;p&gt;&lt;strong&gt;Қорытынды.&lt;/strong&gt; Қарасаз-Таспас кен орнының табиғи битумы жоғары сапалы базалық майларды өндіру үшін перспективалы шикізат болып табылады. Жүргізілген зерттеулер өнеркәсіптік және мотор майларын алу мақсатында табиғи битум мазутын кешенді қайта өңдеудің орындылығын растайды, бұл шикізат базасын толықтырумен, мұнай өндіру саласын тұрақты дамытумен және елдің энергетикалық қауіпсіздігін қамтамасыз етумен байланысты стратегиялық маңызды міндеттерді шешуге ықпал етеді.&lt;/p&gt;</abstract><kwd-group xml:lang="en"><kwd>natural bitumen</kwd><kwd>Karasaz-Taspas</kwd><kwd>fuel oil</kwd><kwd>oil fractions</kwd><kwd>base industrial oils</kwd><kwd>viscosity index</kwd></kwd-group><kwd-group xml:lang="kk"><kwd>табиғи битум</kwd><kwd>Қарасаз-Таспас</kwd><kwd>мазут</kwd><kwd>май фракциялары</kwd><kwd>базалық өнеркәсіптік майлар</kwd><kwd>тұтқырлық индексі</kwd></kwd-group><kwd-group xml:lang="ru"><kwd>природный битум</kwd><kwd>Карасязь-Таспас</kwd><kwd>мазут</kwd><kwd>масляные фракции</kwd><kwd>базовые индустриальные масла</kwd><kwd>индекс вязкости</kwd></kwd-group></article-meta></front><body></body><back><ref-list><ref id="B1"><label>1.</label><mixed-citation>Satenov KG, Kalimanova DZ, Madiyeva LK, Nazhetova AA. Lubricants from Oil of The Republic of Kazakhstan. Novyye impul’sy razvitiya: voprosy nauchnykh issledovaniy. Sbornik statey IV Mezhdunarodnoy nauchno-prakticheskoy konferentsii. 2020;1:25–32. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B2"><label>2.</label><mixed-citation>Zakiyeva RR, Petrov SM, Kayukova GP, Bashkirtseva NY. Polucheniye bazovykh masel III gruppy kachestva po klassifikatsii API iz tyazhelogo uglevodorodnogo syr’ya s primeneniyem gidrokataliticheskikh protsessov. Herald of Technological University. 2014;18:209–212. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B3"><label>3.</label><mixed-citation>Ayapbergenov YO. Tekhnologii izvlecheniya i pererabotki neftebituminoznykh porod mestorozhdeniya Karasyaz`-Taspas [dissertation]. Ufa; 2024. Available from: www.dissercat.com/content/tekhnologii-izvlecheniya-i-pererabotki-neftebituminoznykh-porod-mestorozhdeniya-karasyaz-tas. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B4"><label>4.</label><mixed-citation>Ayapbergenov YO, Ahmetov AF. Processing of Karasyaz-Taspas Bitumen. Transactions of Academenergo. 2019;2:25–37. doi: 10.34129/2070-4755-2019-55-2-25-37.</mixed-citation></ref><ref id="B5"><label>5.</label><mixed-citation>Litvincev YI, Zhavoronkov D. Production of Base Oils in Russia. Bulletin of The Angarsk State Technical University. 2023;17:88–91. doi: 10.36629/2686-777X-2023-1-17-88-91. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B6"><label>6.</label><mixed-citation>g-energy.org [Internet]. Chasto zadavayemye voprosy o smazochnykh materialakh [cited 2024 Nov 10]. Available from: g-energy.org/attachment/editor/61/86/GPN_SM_G_Energy_voprosy.pdf?_=1624511854. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B7"><label>7.</label><mixed-citation>Patent RUS 2573573C1/ 10.12.02. Byul. №2. Dezortsev SV, Famutdinov RN, Kolbin VA, et al. Sposob polucheniya bazovykh komponentov vysokoindeksnykh neftyanykh masel. Available from: patents.google.com/patent/RU2573573C1/ru. (In Russ).</mixed-citation></ref><ref id="B8"><label>8.</label><mixed-citation>Famutdinov RN, Dezortsev SV. Determination of raw materials quality for high index oils from the hydrocracking residue. Baskirskii Khimicheskii Zhurnal. 2013;20(4):37–39. (In Russ).</mixed-citation></ref></ref-list></back></article>
